Atbrīvo no naudas un lāsta
Čigāniete paņēma Ineses roku un sāka “zīlēšanu". Vārds pa vārdam, un zīlniece patiešām precīzi uzminēja dažus faktus no Ineses dzīves: neprecējusies, bērnu nav, dzīvo kopā ar māti. Arī diagnoze drīz vien bija skaidra. Inesei neveicas attiecības ar vīriešiem, jo viņas dzimtai esot uzlikts smags lāsts. Par laimi, viss vēl nav zaudēts, jo ar noteiktu piepūli lāstu varot noņemt. Čigāniete noskatīja Inesei ap kaklu aplikto zelta ķēdīti un pavēstīja, ka varot to apvārdot, lai atbrīvotos no lāsta. Šis pakalpojums maksāšot nieka 10 latu. Inesei tikai jāatstāj ķēdītē, bet pēc nedēļas, kad viņa atkal ieradīsies Rīgā, abas satiksies šajā laikā un vietā. Inese kā apmāta piekrita šim darījumam. Protams, pēc nedēļas autoostā neparādījis nc čigāniete, ne Ineses rotaslieta. “Mu|ķe biju, ko lai citu saku, bet vismaz saņemu labu mācibu," dažus gadus seno notikumu atminas Inese, kas kopš tā laika vairs neielaižas nekādās sarunās ar šāda veida darboņiem. Starp citu, pa šo laiku viņa beidzot satikusi vīrieti un apprecējusies, tāpēc čigānietes veiktā “lāsta noņemšanas" procedūra, iespējams, patiešām nākusi par labu.Dažām čigānietēm zīlēšana kļuvusi par profesiju, ar ko viņas nodarbojas zīlēšanas salonos, bet uz ielas biežāk gadās sastapt pašdarbnieces, kas darbojas ar apšaubāmām metodēm. Parasti piedāvātie pakalpojumi ir zīlēšana un lāsta noņemšana. Zīlēšana pēc rokas vairāk ir domāta fiziska kontakta nodibināšanai ar klientu, jo viegli pieskārieni palīdz rosināt vajadzīgās emocijas. “Šie cilvēki ir savas jomas profesori. Dibinot kontaktu, viņi mēģinās jums pieķerties pie elkoņa vai ari pieskaņosies jūsu elpas (lasi: emociju) ritmam," vēsta dziednieks un vairāku grāmatu autors Jānis Arvīds Plaudis.
Nereti čigāniem patiešām piemīt gaišredzības spējas. Tas gan vairāk raksturīgs vīriešiem, sievietes biežāk strādā ar psiholoģiskām metodēm.
Čigāni ir labi psihologi
Nereti dzirdēts par tā saukto čigānu hipnozi, ar kuras palīdzību upuris tiek ievests transam līdzīgā stāvoklī un gatavs pildīt visus norādījumus. Ielu zīlnieki parasti nav apveltīti ar pārdabiskām spējām, bet prasmīgi izmanto psiholoģiskās ietekmēšanas paņēmienus un neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) metodes. Piemēram, loti efektīvs paņēmiens ir tā sauktās “jā kāpnes”: vienkāršu jautājumu uzdošana, lai saņemtu apstiprinošas atbildes un tuvinātu klientu izvaicātāja mērķiem. Teiksim, zīlniece apstrādā klienti ar šādu jautājumu ķēdi: “Vai tev ir vīrs? Vai tu viņu mīli? Vai vēlies, lai vīrs būtu uzticīgs? Vai gribi, lai viņš tevi mīlētu vēl stiprāk? Vai vēlies nopirkt šo amuletu, kas jūs pasargās no nelabvēļiem?” Pretējs paņēmiens ir balstīts uz iebiedēšanu, draudot uzlikt lāstu upurim vai viņa tuviniekiem, ja netiks pildītas attiecīgās prasības."Viņi centīsies jūs pārsteigt, kad būsiet aizsapņojušies, neizgulējušies, pārpūlējušies, uztraukušies, lai iešūpotu jūsu garastāvokļa svārstības sev vēlamā virzienā,” secina Plaudis. Čigānu zīlnieces bieži darbojas vietās, kur apgrozās daudz cilvēku, piemēram, dzelzceļa stacijās un autoostās. Vajadzības gadījumā no turienes iespējams veikli pazust. “Čigāni ir labi psihologi, bet nereti viņiem patiešām piemīt gaišredzības spējas. Tas gan vairāk raksturīgs vīriešiem, sievietes biežāk strādā ar psiholoģiskām metodēm,” spriež Plaudis. Latvijas vēsturē slavenākais čigānu gaišreģis bija Eižens Finks, kuram no tēva puses bijušas čigānu saknes.
Vai tad man vēl jārunā P Vai tad neredzi? Aste kā zēģele, kājas locīt loka, karsts kā uguns, ne mirkli mierā nestāv. Ai, kas par zirgu, kas par zirgu! Nebūtu neparko pārdevis, bet dēlam kāzas jāriko...
Pasaules pilsoņi
♦ Čigāni jeb romi ir etniskā grupa, kas cēlusies no Indijas ziemeļrietumiem. Viņu izceļošana no Indijas sākās pirms aptuveni 1500 gadiem.
♦ Divpadsmitajā gadsimtā čigāni sāka parādīties Eiropā; vispirms apmetās Balkānos, bet laika gaitā izplatījās arī citās Eiropas daļās.
♦ Latvijā čigāni ienāca XV un XVI gadsimtā no tagadējās Vācijas un Polijas teritorijas. Par viņu saknēm liecina daudzām čigānu dzimtām raksturīgie vācu un poļu uzvārdi: Kleins, Leimanis, Neilands, Rudēvičs, Marcinkēvičs, Dombrovskis u. c.
♦ Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā dzīvo ap 6500 čigānu. 94% no viņiem ir Latvijas pilsoņi.
♦ Eiropā dzīvo līdz pat desmit miljoniem čigānu. Angļu valodā viņus pazīst ar vārdu gypsies, spāņiem viņi ir gitanos, bet franči viņus dēvē par gitans vai tsiganes. Šo vārdu kopīgā sakne norāda uz pieņēmumu, ka čigāni Eiropā ieradušies no Ēģiptes.
♦ Čigānu pašnosaukums «romi» tulkojumā nozīmē «cilvēki» jeb «tauta».
♦ Romiem ir savs karogs: zaļizils ar sarkanu 16 spieķu riteni centrā, kas simbolizē romu tautas brīvību un dabiskumu, viņu mūžīgo ceļošanu starp debesīm un zemi.
Zirgu tirgotāji
Latvijas teritorijā čigāni parādījās pirms vairāk nekā 500 gadiem. Čigānu dzīvē liela nozīme ir tradīcijām, kas gadsimtu gaitā maz mainījušās. Čigāni loti rūpējas par ģimenes saišu stiprināšanu un pretojas ārpasaules ietekmei. Piemēram, čigānu sievietēm sekss pirms kāzām joprojām skaitās liels negods, jo šķīstība tiek taupīta laulības dzīvei. Tiesa gan, pārāk ilgi gaidīt parasti nav nepieciešams, jo čigāni precas diezgan agrīnā vecumā.Reti pasaulē atradīs tādu tautu, kura pēc dzīves un ierašām ir tik brīnišķīga kā čigāni. Jābrīnās, ka šī gluži savādā tauta, kas jau vairāk gadu simteņus dzīvojuse civilizētā Eiropā, starp citām tautām izklīdušo, ir spējuse paturēt savas īpašības un ierašas; laiks, klimats, lieli politiski notikumi un citu tautu priekšzīmes ne druskas nav spējuši grozīt pie viņu dzīves," 1884. gadā rakstija laikraksts Baltijas Vēstnesis. 1897. gada tautas skaitīšana atklāja, ka Latvijā dzivo gandrīz 2000 čigānu. Pārsvarā viņi nodarbojās ar zirgu tirgošanu. “Nu, skaties tik, tas jau nemaz nav zirgs, bet elepants. Nu, nāc, nāc, es tev negribu neko iesmērēt, nāc un tausti pats. Paskat tik, kas par krūtīm, acis kā zvaigznes. Vai tad man vēl jārunā? Vai tad neredzi? Aste kā zēģele, kājas locīt loka, karsts kā uguns, ne mirkli mierā nestāv. Ai, kas par zirgu, kas par zirgu! Nebūtu neparko pārdevis, bet dēlam kāzas jārīko,” šādi tipiskas zirgu tirgotāja mārketinga aktivitātes 1939. gada grāmatā Čigāni apraksta čigānu kultūras darbinieks Juris Leimanis.
No laimes neaizmuksi
Čigānu vēstures pētnieki spriež, ka viņu tautai raksturīgās nodarbošanās (muzicēšana, zīlēšana, dažādas nodarbes ar zirgiem, kalēja amats) acīmredzot mantotas no loti senas vēstures, kad Indijas iedzīvotāji bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem. Čigānu sievietes bija izslavētas ar savām zīlēšanas iemaņām. Kārlis Draviņš grāmatā Kurzemē aizgājušos laikos rakstīja: “Čigānietes prata savus pareģojumus izteikt ar tīri su-ģestīvu akcentu un nopietnību. Daudzināts viņu izteiciens bijis šāds: “Laime nāks, un tu no viņas neizmuksi!””Diemžēl dažkārt cilvēku ietekmēšanas spējas izmantotas ne pārāk labos nolūkos. “Čigāniem piemīt intuīcija; viņi labi redz, vai tev ir nauda. Tikmēr apvārdo, kamēr esi gatavs atdot visu,” secina dziednieks Plaudis. Piemēram, laikraksta Ogres Vēstis Visiem slejās viņš atstāsta šādu gadījumu: “Satiek viens dzelzceļnieks uz ielas čigānu. Parunā, parunā, abi ieiet parkā, un upuris kā pusmiegā atdod čigānam visu naudu, bez pretošanās, labprātīgi.” Plaudis gan uzsver, ka nevēlas īpaši nomelnot čigānu jeb romu tautu, jo dažs latviešu bāleliņš no oligarhu šķiras daudz vairāk “aptīrījis” mūsu sabiedrību.
Visus nevar bāzt vienā maisā
Plaudis atceras, ka reiz viņam ar čigānu zīlnieci bijis arī pozitīvs piedzīvojums. “Tas bija padomju laikā, kad iedevu zīlniecei pāris rubļu. Viņa teica: “Pēc divdesmit minūtēm tev gaidāms liels sasniegums!” Un tiešām -satiku izdevniecības darbinieku Pēteri Jurciņu, kurš teica: “Ej uz izdevniecību, tev izdota grāmata un piešķirts honorārs." Tas bija lielākais honorārs manā mūžā."Lai izvairītos no nepatīkamiem piedzīvojumiem ar ielu zīlniekiem, Plaudis iesaka neielaisties ar viņiem nekādās sarunās, jo apstāšanās un sarunas uzsākšana tiks uztverta kā zīme, ka jums ir vēlme uzklausīt viņu piedāvājumus. Kā vēsta sena čigānu paruna: ‘Aizvērtā mutē muša neielidos.” Plaudis gan dažkārt izmanto citu taktiku, ņemot iniciatīvu savās rokās: “Kad ieraugu čigānieti, kas grasās uzmākties ar zīlēšanu, pats steidzos viņai klāt un piedāvāju: “Nāc, es tev pazīlē-šu!” Parasti viņas cenšas atkratīties un metas bēgt.” Dziednieks iesaka ignorēt šo darboņu izteiktos nolādējumus, jo “kaķa lāsti debesīs nekāpj”. Cits paņēmiens, izdzirdot lāstu, ir ieskatīties zīlniecei acīs un teikt: “Visu, ko man novēlēji, tu pati saņemsi dubultā!” Profesionālas čigānu zīlnieces gan uzsver, ka nekad nevēl ļaunu saviem klientiem; ar lāstu uzlikšanu nodarbojas tikai amatieri. Diemžēl atsevišķu negodīgu cilvēku dēļ rodas slikts iespaids par visu romu tautu. ‘Atklāti sakot, man grūti kaut ko pārmest cilvēkiem, kas baidās no čigāniem. Diemžēl daudzi no priekšstatiem, kas izveidojušies par čigāniem, ir balstīti uz patiesām problēmām, ne tikai stereotipiem,” atzīs tromu tautības mūziķis Kaspars Antess. “Tomēr es ieteiktu nebāzt visus čigānus vienā maisā. Skaidrs, ka jāuzmanās no ļauniem cilvēkiem, tādiem, kuru vienīgais mērķis ir apčakarēt citus. Tas attiecas ne tikai uzčigāniem; tieši tāpat uz ielas jāuzmanās no līdzīgiem latviešu vai krievu tautības tipiem.” Viņam piekrīt romu izcelsmes Liepājas mūziķis Tomass Kleins: "Zagļu pietiek arī latviešu, krievu un citu tautību pārstāvju vidū, bet par to tik skaļi nerunā." Šajā ziņā nereti grēko žurnālisti, kas īpaši uzsver čigānu pastrādātos noziegumus, lai gan ziņās nekad netiek minēts, ka izvarošanu veicis "latvietis Jānis” vai slepkava bijis “krievs Ivans"
Profesionālas čigānu zīlnieces gan uzsver, ka nekad nevēl ļaunu saviem klientiem; ar lāstu uzlikšanu nodarbojas tikai amatieri. Diemžēl atsevišķu negodīgu cilvēku dēļ rodas slikts iespaids par visu romu tautu.
Muzikāla tauta
Par čigāniem izveidojušies ari daži pozitīvi stereotipi, piemēram, viņi tiek uzskatīti par ļoti muzikālu tautu. Tam ir zināms pamats, jo Latvijā labi pazīstami tādi romu mūziķi kā Tomass Kleins, Dzintars Čīča, Riču ģimene, čigānu saknes ir ari dziesminiekam Haraldam Sīmanim. Latviešu klausītāji novērtē čigānu temperamentu, par ko var pārliecināties dažādu TV šovu balsošanā. “Cilvēkiem patīk viss atšķirīgais, tas izraisa lielāku interesi,” secina Antess. "Čigānu mūziķi atšķiras no latviešiem. Piemēram, latviešu šlāgeri pārsvarā ir tādi mierīgi, bet, tiklīdz šlāgeraptaujā parādos es, Dzintars Čīča vai Riču ģimene, mēs uzreiz izceļamies uz pārējo fona." Atzinīgus vārdus čigāniem pirms vairāk nekā gadsimta veltīja laikraksts Baltijas Vēstnesis, kas 1901 gadā rakstīja "Vīrieši, gandrīz bez izņēmuma, ir diezgan, patīkama izskata; tiem ir krietni muskuļi, viņu augums vidējs, paši tie ir spēcīgi lunkani un izveicīgi ļaudis. Melnie, sprogainie mati, melnās kuplās bārdas un lielās, liesmojošās acis brūnajā sejā piešķir tiem nenoliedzamu skaistumu." Daudz sliktākās domās par čigāniem bija nacistiskās Vācijas režīms, kas tos slepkavoja tikpat nesaudzīgi kā ebrejus. Otrā pasaules kara laikā nacisti iznīcināja vairāk nekā pusi Latvijas čigānu - ap 2000 cilvēku.Čigāni bēg, tātad nebūs labi
Padomju laikā čigānu kopiena atkopās, bet mūsdienās atkal iet mazumā. Romi ir vienīgā Latvijas tautība, kurai dzimstība pārsniedz mirstību, bet pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai daudzas čigānu ģimenes pārcēlušās uz ārzemēm. "Čigāni masveidā izbrauc no Latvijas. Ārzemēs viņi ir laimīgi; neviens nebrauc atpakaļ,” stāsta Jelgavas čigānu biedrības Romāni čačipen vadītājs Haralds Didžus. “Man pašam dēls dzīvo Anglijā. Kad atbrauc uz Latviju, pāris nedēļu paciemojas un tad saka; "Jābrauc mājās.” Man to grūti saprast."Latvijā vairākums čigānu dzīvo diezgan trūcīgi, jo grūti iekārtoties oficiālā darbā. Stereotipu dēļ veidojas apburtais loks: čigānus neņem darbā, tāpēc viņi piepelnās ar godīgiem un mazāk godīgiem paņēmieniem, kas tikai pastiprina attiecībā uz čigāniem valdošos aizspriedumus. Viens no iemesliem, kāpēc čigāniem nav viegli iekļauties sabiedrībā, ir izglītības trūkums (augstāko izglītību ieguvuši tikai ap 0,5% čigānu).
“Tagad pat latviešiem nav darba; kurš tad vēl ņems darbā čigānus?” vaicā Didžus. Cits viedoklis ir Latvijas romu apvienības Nēvo Drom vadītājam Anatolijam Berezovskim: “Čigāniem nevajag, lai mums radītu darba vietas! Daudz svarīgāk būtu radīt apstākļus mazā un vidējā biznesa veidošanai, lai mēs paši varētu sevi nodarbināt." Berezovskis spriež, ka čigāni ikvienā valstī ir kā lakmusa papīrs: ja čigāniem klājas labi, tad ari valstī viss ir kārtībā, bet, ja čigāni pamet šo valsti, tad nekas labs nav gaidāms. Arī viņš pats devies peļņā uz Franciju. Pārcelties uz dzīvi Lielbritānijā aicināts arī Haralds Didžus, bet viņš vēl turas pie dzimtenes. “Latvija ir mana tēvzeme, mūsu senči šeit dzīvojuši simtiem gadu. To nevar tik viegli pamest."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru