otrdiena, 2017. gada 10. janvāris

Maģiskais skaitlis 13

Trīspadsmit ir skaitlis, kas daudzus dara bažīgus un aizspriedumainus. Skaitlis pieminēts daudzos ezoteriskos tekstos un tiek vērtēts ne tikai par okulti, bet arī vēsturiski nozīmīgu. Vieniem tas sola nelaimi, citiem - veiksmi. Ko gan slēpj sevī šis mistiskais skaitlis 13?


Ar saknēm senatnē


Bailes no skaitļa 13 ir tik pat vecas kā pasaule. Jau antīkajā pasaulē sengrieķu dzejnieks Hēsiods brīdināja zemniekus nekad nesākt sēju 13. datumā. Laika gaitā bailes tikai vērsušās plašumā, un tās pat iesaitītas fobiju grupā ar nosaukumu triskaidekafobija. Daudzviet pasaules viesnīcas iztiek bez trīspadsmitā stāva, lai lieki nesatrauktu un neiedzītu panikā triskaidekafobus. Pēc divpadsmitā stāva uzreiz seko četrpadsmitais. Gadās ka daudzstāvu ēkas trīspadsmitā stāva vietā ir 12. A vai 12.B stāvs, un tas pats attiecas uz māju un kabinetu numuriem. Aiī daudzās slimnīcās nav operāciju zāles ar skaitli 13, bet uz kuģiem - 13. kajītes. Dažās pilsētās nav 13. numura autobusiem un trolejbusiem, bet, piemēram, Florencē redzamās ēkas starp 12. un 14. namu rotā savāds numurs - 12 1/2.

Daži vēsturnieki uzskata, ka šo baiļu saknes meklējamas jau sirmā senatnē. Piemēram, kāds no skandināvu mītiem vēsta par 12 dievu sanāksmi Valhallā, kur nelūgts ieradies arī 13. viesis - ļaunais dievs Lokijs. Viņš pierunājis aklo tumsas dievu Hēdu ar saindētu bultu nošaut Baldru, kas bijis atbildīgs par prieku un laimi. Kad Baldrs gājis bojā, visa pasaule iegrimusi tumsā un sērās. Nelaimīgā skaitļa līnija turpinās ari Jaunajā derībā, kur Jēzus Kristus nodevējs Jūda ir trīspadsmitais viesis pie Svētā vakarēdiena galda. Skaitļa 13 kontekstā arī piektdiena tiek uztverta kā nelaimi vēstoša. 7a ir diena, kad Jēzu Kristu piesita krustā, un daži Bībeles pētnieki domā, ka tieši piektdienā Ieva kārdināja Ādamu ar aizliegto augli un šajā dienā Kains nogalināja savu brāli Ābelu. Vien jāpiebilst, ka viduslaiku Eiropā mēdza uzskatīt - raganas pulcējas grupās pa divpadsmit, bet trīspadsmitais šajā kompānijā ir neviens cits kā nelabais.



Avārijas un katastrofas


Amerikas prezidents Franklins Rūzvelts nekad neceļoja 13. datumā un nekad nesēdās pie galda 13 cilvēku kompānijā. Otrā pasaules kara laikā Vācijā uzlabotais iznīcinātāja He 112 modelis netika nosaukts par He 113, bet gan par He 100. Līdzīgs scenārijs norisinājās ASV, arī tur nav iznīcinātāja F-13, pēc divpadsmitā nāca jauns modelis F-14.

Formula 1 autosacīkstēs nav bolīda ar numuru 13, jo arī tur, kā izrādās, ļaudis nav brīvi no aizspriedumiem. Paši rīkotāji skaidro, ka pasaules autosporta attīstības pirmajos gados šis numurs ticis izmantots, taču vēlāk no tā atteikušies. Par iemeslu tam bijuši notikumi pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, kad Francijas automobiļu ražošanas kompānijas Delage komanda piedzīvojusi divas katastrofas un gājuši bojā braucēji, kas startējuši ar 13. numuru. Tad arī Francijas Automobiļu klubs pieņēmis lēmumu vairs neizmantot 13. numuru, un vēlāk šis princips ieviests arī Fl sacensībās.

Ar triskaidekafobiju sirga arī pazīstamais austriešu komponists Arnolds Šēnbergs, kas bija ekspresionisma virziena pārstāvis mūzikā, atonālās mūzikas un 12 toņu kompozīcijas sistēmas izveidotājs. Zīmīgi, ka viņš bija dzimis 13. datumā - 1874. gada 13. septembrī, ko pats uzskatīja par visnotaļ sliktu zīmi. Viņam bija tik paniskas bailes no skaitļa 13, ka viņš savas pēdējās operas nosaukumā pieprasīja veikt korekcijas. Operu sauc Mozus un Arons (Moses und Aron), nevis pareizi -Mozus un Arons (Moses und Aaron), jo otrajā variantā burtu skaits nosaukumā ir tieši 13.

Komponista laikabiedri zināja stāstīt, ka reiz viņš kategoriski atteicies īrēt māju, kuras numurs bijis 13. Viņš arī ļoti baidījies no dienas, kad viņam paliks 76 gadi, jo summā šie cipari dod 13. Savā dzimšanas dienā viņš gulējis gultā un gatavojies nāvei. To dienu viņš pārdzīvojis, bet vienalga nomiris 13. datumā, turklāt vēl “melnajā piektdienā” - 1951. gada 13. jūlijā. Kā vēlāk stāstīja komponista sieva, vēlā vakarā, 13 minūtes pirms pusnakts, viņas vīrs izdvesis vārdu “harmonija” un nomiris.

Par to, ka ar skaitli 13 kaut kas nav kārtībā, liecina arī traģiskais ASV kosmiskā kuģa Apollo 13 lidojums uz Mēnesi. Kuģis startēja 1970. gada 11. aprīlī pulksten 14:13 no kompleksa 39 (trīs reiz 13), un tam vajadzēja ieiet Mēness orbītā 13. aprīlī. Tomēr tas nenotika, jo uzsprāga viens no skābekļa baloniem, līdz ar to sabojājās dzinējs, un tikai brīnums ļāva amerikāņu astronautiem atgriezties no lidojuma.



Ilūziju sabrukšana


Pētnieki uzskata, ka šā skaitļa galvenā nelaime ir tā, ka tas ir nākamais pēc divpadsmit, kuru daudzas ezoteriskās mācībās uzskata par absolūtu un pilnīgu, par dievišķās harmonijas simbolu. Ar skaitli 13 sākas jauns cikls, kas izjauc iepriekšējo līdzsvaru, un to var uzskatīt par iejaukšanos noslēgtā un pilnīgā sistēmā. Kā zināms, ir 12 mēneši, 12 zodiaki, 12 Olimpa dievi, 12 Herku-lesa varoņdarbi, 12 apustuļi, 12 stūri Dāvida zvaigznei, 12 daļas Zālamana templim, 12 ribu pāri cilvēkam un tā tālāk. Tiek uzskatīts, ka skaitlis 13 izjauc to harmonisko pilnību, ko ietver skaitlis 12. Okultajā simbolikā 13 tiek uzskatīts par ļoti aktīvu, un tas zināmā mērā ir kā atslēga, lai saprastu un manipulētu ar kaut ko veselu. Šis skaitlis ir ekscentrisks, margināls, klīstošs elements, atrauts no normālās lietu kārtības un Visuma ritma, tāpēc no kosmiskā redzesviedokļa skaitlis iniciē lielākoties postošas iniciatīvas. Trīspadsmit var sekmēt indivīda evolūciju, taču tas ārda kopējo kārtību un traucē vispārējo harmoniju.

Protams, ne visi par to ir vienisprātis. Daži mistiķi skaitli 13 vērtē kā universālu, kas var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Skaitlis iezīmē jauna cikla sākšanos un ilūziju sabrukšanu. Tas ir kā skats patiesībai acīs un simbolizē transformāciju - kā posms starp to, kas bija, un to, kas būs.


Ar dažādu nozīmi


Savs viedoklis ir arī numerologiem, kuri pauž uzskatu, ka 13 ir visnotaļ nekaitīgs skaitlis. Saskaitot ciparus, summā veidojas skaitlis četri, kas simbolizē stabilitāti. Tas ir tāpat kā galds, kuram ir četras kājas, vai kā debesis ar četrām pusēm. Numerolo-gi ir pārliecināti, ka skaitlis 13 uz katru cilvēku iedarbojas citādi - vieniem palīdz, citiem varenuma un stiprības simbolu, jo trīspadsmitais grupā ir pats spēcīgākais un varenākais. Un piemēri nav tālu jāmeklē: Zevs un 12 Olimpa dievi, Jēzus Kristus un 12 mācekli. Turklāt Odisejs bija vienīgais, kas no 13 ceļojuma biedru grupas vesels izspruka no Ciklopa alas. Nevar nepieminēt, ka Japānas budisma panteonā ir 13 Būdas. Maijiem un actekiem skaitlis 13 bija svēts un veiksmīgs, to nesaistīja ar nāvi un iznīcību. Maiju kalendārā bija 13 mēneši, bet horoskopā - 13 zodiaki. Trīspadsmitā zīme bija Čūsknesis.

Arī mūsdienu vēsturē ir piemēri, kas apliecina, ka 13 var būt arī laimīgs skaitlis. Pazīstamais šahists Garijs Kasparovs nešaubās, ka viņam šis skaitlis nes veiksmi. 1985. gadā viņš pieveica Anatoliju Karpovu ar rezultātu 13:11 un k|uva par trīspadsmito pasaules čempionu šahā.

Skaitlis 13 ir klātesošs arī Amerikas Savienoto Valstu simbolikā, jo tieši tik daudz štatu bija, kad nodibināja ASV Amerikas ģerbonī redzamais ērglis kreisās kājas nagos tur 13 bultas, labajā - olīvu zaru ar 13 lapām un 13 ogām, virs galvas tam ir 13 zvaigznes. Devīze Eplunbus unum (No daudziem viens) sastāv no 13 burtiem. Arī sarkano un balto svītru summa karogā ir 13. Kad Amerika vēl nebija pievienojusi Vērmontas štatu kā četrpadsmito, bija pieņemts katru gadu 4. jūlijā 13 reizes šaut gaisā no lielgabaliem un uzsaukt 13 tostus. Tas bija skaitlis, kas simbolizēja valsts vienotību un neatkarību.

Tapat jāpiemin, ka jūdu tauta izveidojās no divpadsmit Izraēla ciltīm, bet bija arī 13. - hazari, kuru pēcnācēji ir lielākā daļa ebreju. Jūdu mistiskā mācība Kabala vēsta par 13 debesu strūklakām, 13 žēlastības vārtiem un 13 balzama upēm, kuras sagaidīs svētlaimīgo paradīzē. Arī Francijas karalis Ludviķis XIII uzskatīja skaitli 13 par laimīgu. Austrijas princesi Annu viņš apprecēja, kad viņai bija 13 gadi.


Varenības atslēgas


Mēdz teikt, ka visbezkaislīgākā lieta ir statistika, un tā parāda, ka sadzīvē skaitlis 13 nebūt nav tas bīstamākais - vidēji šajā datumā notiek tikpat nelaimes gadījumu, cik citās dienās. Daži pat ironizē, ka daudzi ļaudis ir nejēgas. Cilvēki piedēvē skaitlim 13 nelāgu slavu un dzīvo ar lozungu “Paši izdomājām, paši baidāmies!"

Arī izcilais matemātiķis Pitagors un viņa sekotāji neuzskatīja skaitli 13 par negatīvu un postošu. Tieši otrādi - par skaitli ar radošu potenciālu. Savukārt rozenkreiceri bija pārliecināti, ka cilvēka ceļš pie Dieva ejams caur 13 iesvētībām.

Krievu filozofs Vladimirs Solovjovs reiz teica: “Esiet uzmanīgi ar skaitli 13! Tas slēpj sevī daudz negaidītu pārsteigumu!" Un šie pārsteigumi varot būt gan negatīvi, gan pozitīvi. Ķīnieši, japāņi un korejieši šo skaitli uzskata par veiksmīgu un bieži vien šajā datumā rīko kāzas. Agrākajos laikos okulto skolu adepti bija pārliecināti: “Kas izprot skaitļa 13 īsto nozīmi, iegūst varenības un spēka atslēgas." Viņuprāt, skaitlis 13 tiecas veidot savu telpu un iegūt stabilitāti šajā haosa pasaulē. Tikai tad, kad cilvēks ignorē šā skaitļa nozīmi un grib dzīvot pa vecam, viņš vairo haosu, kas ieviešas attiecībās ar līdzcilvēkiem. Un tādi cilvēki trīspadsmitajos datumos piedzīvo avārijas un nelaimes gadījumus, kas brīdina par uzkrātajām negatīvajām enerģijām. Kam attiecībās ar skaitli 13 nav problēmu, var būt mierīgi. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo pareizi.

Un vēl kāda sakritība. Trīspadsmitā kārts taro sistēmā nozīmē nāvi. Taro speciālisti gan iesaka šo nozīmi neuztvert burtiski. To drīzāk var interpretēt kā pārmaiņas dzīvē, šķiršanos, kāda procesa vai darba beigas. To var uztvert kā atteikšanos no vecajiem ideāliem un pāreju no viena dzīvesveida pie otra. Tas ir kā ražas laiks, kad jūsu iesētā sēkla ir nogatavojusies un laiks paņemt augļus. Jūs esat kaut ko iemācījušies, nu laiks pāriet nākamajā līmenī. Sākas jauns dzīves posms.


Melnās piektdienas fenomens.

Daži vēsturnieki uzskata, ka jēdziens "melnā piektdiena" ieviesies pēc skandalozajiem notikumiem 1307. gada 13. oktobrī, piektdienā, kad tika arestēti vairākums Tempja ordeņa bruņinieku. Krusta karu laikā šis ordenis bija uzkrājis lielas bagātības un aizdevis naudu pat Eiropas valdniekiem. Par vienu no lielākajiem ordeņa parādniekiem bija kļuvis Francijas karalis Filips IV. Lai atbrīvotos no ordeņa un sava parāda, viņš izdarīja spiedienu uz Romas pāvestu Klementu V, kurš ordeni pasludināja par likvidētu. Pēc Filipa IV pavēles liela daļa templiešu bruņinieku tika arestēti, apsūdzot tos ķecerībā. Daļēji tam par pamatu kalpoja jauno bruņinieku uzņemšanas rituāls ordenī, kas noritēja slēpti no svešām acīm, sabiedrībā radot dažādus nostāstus un leģendas. Pirms tiesas bruņiniekus arī spīdzināja, lai no viņiem izspiestu nepatiesas liecības. Tiesas process ilga septiņus gadus, daudzus templiešus sodīja ar nāvi. Jau krietni vēlāk, 1907. gadā, rakstnieks Tomass Lousons iepazīstināja publiku ar savu grāmatu Piektdiena. Trīspadsmitais, kas ieguva fenomenālu popularitāti un vēlāk pat tika ekranizēta. Tas vien pastiprināja ticību faktam, ka piektdiena trīspadsmitajā datumā ir īpaša diena. Un tā tik tiešām nav parasta, jo, kā liecina statistika, mūsdienu sabiedrībā ar attīstītu ekonomiku "melnās piektdienas" fenomens rada nopietnas problēmas. Ir pietiekami daudz ļaužu, kas pakļauti tris-kaidekafobijai. Šajā dienā viņi maksimāli piebremzē savas aktivitātes: neslēdz līgumus, neiepērkas un neizklaidējas. ASV ekonomikā vien šī diena rada zaudējumus 800-900 miljonu dolāru apmērā.
Jēdziens “melnā piektdiena” droši iesoļojis ari mūsu modernajā laikmetā. Diezgan ātri šo fobiju pārtvēra un izmantoja datorvīrusu izgatavotāji. Pirmais vīruss Jerusalem, kas tika izsūtīts uz miljoniem datoru, tika palaists akurāt “melnajā piektdienā” -'1988. gada 13. maijā. Tam sekoja daudz citi vīrusi.


IZAICINĀJUMS MĀŅTICĪBAI

Pasaulē nav trūcis drosminieku, kas uzdrošinājušies mest izaicinājumu māņticībai. 19. gadsimta otrajā pusē vairāki bagāti un 1 ietekmīgi Ņujorkas uzņēmēji nodibināja klubu Trīspadsmit. Kluba trīspadsmit biedri pie viena galda pusdienoja katra mēneša 13. datumā. Pirmās pusdienas notika piektdien, 1882. gada 13. janvāri, pulksten 20:13 kādas viesnīcas 13. numurā. Kluba biedra pirmā iemaksa bija viens dolārs un 13 centi, bet mēneša maksa -13 centi. Ja kāds vēlējās iestāties līdz mūža beigām, viņam bija jāsamaksā 13 dolāri. Spītējot aizspriedumiem, kluba biedri bieži izbēra sāli un sasita spoguļus. Viņiem bija daudz sekptāju - līdzīgi klubi tika izveidoti gan citviet Amerikā, gan Anglijā.

1 komentārs: