Melnā atraitne - kā atbrīvoties no lāsta

Gari, ogļmelni mati kā zīda lakats slīd pār viņas muguras perfekto izliekumu. Koši sarkanas lūpas, jūraszilas acis un graciozas, vijīgas kustības, ko pavada vīriešu izsalkušie skatieni. Skaistums, kas spēj nogalināt. Kā tādu sievieti var nemīlēt? Tāds jautājums bieži iešaujas prātā, satiekot krāšņu vientuļu dāmu. Diemžēl attiecības nav ilglaicīgas, jo vīrs drīz vien aiziet aizsaulē. Pēc kāda laika tas pats atkārtojas ar otru vīru. Kas ir šīs sievietes, ko tautā dēvē par melnajām atraitnēm? Netaisnības valgos sapinušās sievietes vai arī skauģu uzlikta lāsta upuri?

Jebkurš, kas piedzīvojis mīļotā cilvēka zaudējumu, zina, cik neiespējami pirmajā mirklī šķiet vēlreiz iemīlēties. Sirdī pēkšņo tukšumu aizpildīt nav tik vienkārši kā no jauna ieliet glāzē vīnu. Sieviete, ja viņai nav jācenšas būt stiprai bērnu dēļ, var aizvērt savu sirdi uz ilgu laiku, varbūt pat visu mūžu. Tomēr tās, kas izdzīvojušas sāpigo zaudējuma posmu un ir gatavas mesties jauna miļotā cilvēka apskāvienos, reizēm baidās no likteņa ļaunā pirksta atkārtotas piezagša-nās laimīgajai ģimenes dzīvei. Un tad tas notiek. Gluži kā zibens spēriens - jauna traģēdija. Ari otrais virs pāragri tiek aizsaukts uz viņsauli. Tādos brīžos droši vien ir tūkstošiem jautājumu, bet visuzmācīgākais ir viens: kāpēc tas notiek ar mani? Atbilde tiek meklēta pie dziedniekiem, psihologiem, mācītājiem... Citi šādus gadījumus sauc vienkārši par sakritībām, bet ir tādi, kuri tic baisā lāsta - melnās atraitnes plīvura - eksistencei. Kā radies lāsts, un vai patiesi ir iespējams nolādēt cilvēku tā, ka viņu piemeklē tik šausminošas nelaimes? Varbūt tas ir tikai šarlatānu izdomāts triks, lai no nelaimīgajām sievietēm izkrāptu pēdējo santīmu? Viedokļi atšķiras, tomēr skaidrojumus atraitņu likstām steidz piedāvāt daudzi.

Skaudība kā dzinulis

Krievijas pilsētas Abakanas iedzīvotāja Klaudija Suhorukova allaž valdzinājusi pretējā dzimuma pārstāvjus. Ar savu šarmu viņa apbūrusi gan jaunus, gan gados vecākus vīriešus. Kādu dienu vecmāmiņa, skatoties uz trispadsmitgadigo mazmeitu, jautāja: “Cik tad vīriešu tu pavadīsi no šis saules?” Toreiz meitene nesaprata šā jautājuma jēgu, bet vēlāk tas skanēja ausīs kā atgādinājums par viņas sarežģīto likteni. Meitenes tēvs nomira brieduma gados, un viņas māte tā arī neapprecējās otrreiz. Visi vīrieši, kas parādījās Klaudijas mātes dzīvē, tikpat ātri no tās pazuda. Klaudija apprecējās 21 gada vecumā ar septiņus gadus vecāko Andreju. Vīramāte par šim laulībām nebija sajūsmā un uz skatīja, ka jaunā sieva viņas dēlam var atnest tikai nelaimi. Laikam mātes sirds nojauta šausminošo likteni, bet tas viņai neliedza milēt savu mazmeitu, ko pēc gada laulībā dzemdēja Klaudija. Dašenka bija Klaudijas kopija. Kad Dašai palika četri gadi, viņas tēvu Andreju aizveda uz slimnīcu. Infarkts. Klaudija darīja visu, lai vīru izārstētu, taču pēc gada viņu piemeklēja otrais infarkts. Pēc diviem gadiem Andrejs nomira. Bērēs vīramāte ar naidu izmeta: “Melnā atraitne!” Virs viņas dzimtas sievietēm karājās lāsts.

To cilvēku vidū, kas tic lāstu eksistencei, melnās atraitnes plīvurs tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem. Tas nes līdzi nelaimi, slimibu un nāvi. Lāstu spēj uzlikt tikai ļoti pieredzējuši un spēcīgi magi, un tas var tikt pārmantots no paaudzes paaudzē. Tāpēc melnās atraitnes plīvuru sauc ari par dzimtas lāstu. Sievietes ar tā saukto bezlaulības vainagu parasti iztēlojas melnā krāsā un it kā tumšā plīvurā ietītas. Tā arī radies lāsta nosaukums.

No melnajām atraitnēm apkārtējie baidās kā no uguns. Lielākajā daļā gadījumu visi melnās atraitnes viri nomirst nedabigā nāvē: slepkavība, autokatastrofa, nelaimes gadījums vai smaga slimība. Bieži lāstu uzliek skaistām, šarmantām un veiksmīgām sievietēm, ap kurām vīrieši mudž kā bites pie stropa. Vīriešu lielā uzmanība liek saausīties konkurentēm, kas, skaudības dzītas, meklē nežēlīgākās metodes, kā atņemtšim sievietēm viņu dzīves gaišākos mirkļus.

Krievu bioenerģētiķe Lilija Hasapetova aprakstījusi vienu šādu gadījumu: “Zinu kādu biznesa sievieti, kura dzīvo Kijevā. Viņai lāstu pasūtīja labākā draudzene, jo tai šķauda sievietes panākumi biznesā, greznais dzīvoklis un veiksmīgi satiktais mīļotais. Sieviete zaudēja savu viru autokatastrofā. Pēc diviem gadiem atkal apprecējās, laimīgi nodzīvoja kopā trīs gadus, līdz viņas acu priekšā mīļotais aizrijās un nomira. Vīrieši ar dāmām, kurām uzlikts lāsts, nodzīvo ne vairāk kā divus līdz trīs gadus. Pat ja neapprecas, bet tikai dzīvo kopā un dala kopīgu gultu. Ja tādā laulībā piedzimst meitenes, viņas precīzi atkārto savas mātes likteni. Ja piedzimst puisēns, viņš var aiziet bojā vardarbības dēļ.

Cilvēks, kurš lūdz uzlikt kādam šādu lāstu, nekad nebūs laimīgs un drīz sāks slimot.” Patiesi, skaudība ir viens no visspēcīgākajiem dzinuļiem, kas aptumšo prātu un liek cilvēkam ķerties pie visļaunākajiem līdzekļiem, lai panāktu savu. Rakstniece Zenta Mauriņa ir teikusi: “Skaudība ir visvecākais kaitēklis cilvēka dvēseles dzīvē.” Tomēr, tāpat kā viss labais, arī sliktais mēdz nākt atpakaļ.

Dziednieks Rolands Tiltiņš ir dzirdējis par melnajām atraitnēm un atzīst, ka nelaimju cēlonis var būt uzliktais lāsts. Latvijā viņš saskāries tikai ar vienu tādu gadījumu.

"Es zinu sievieti, kurai trīs vīri ir traģiski aizgājuši bojā - divi autoavārijās, viens pakārās.

Sī sieviete dzīvoja Tukumā, la kā Tukums ir maza pilsēta, runas ātri izplatījās. Viņa bija ļoti simpātiska sieviete, un, tiklīdz kāds nepazīstams vīrietis ar viņu sāka tikties, draudzība neilga vairāk par trim mēnešiem. Man bija pazīstami draugi, kam viņa ļoti patika, bet tie neuzdrošinājās viņu valdzināt, jo baidījās."

Tomēr dziednieks uzsver, ka bieži lāsts ir tikai šarlatānu izspēlēts triks. "Lāsts ir viens no šarlatānu ieročiem. Piemēram, tu esi nolādēts. Aizej pie dziednieka, kurš šo lāstu tev it kā noņem. Atnāc mājās - vīrs ir skaidrā, bērns skolā pelna tikai desmitniekus, kaimiņiene lūdz piedošanu, darbā priekšnieks atvainojas un pieliek pie algas - lūk, tad tu saproti, ka ir noņemts lāsts! Bet citos gadījumos tu jau nemaz nevari nojaust, ka kaut kas ii mainījies, teic Tiltiņš. Dziednieka praksē ir bijis ari gadījums, kas līdzinās Ke-nediju dzimtas lāstam, kur vīrieši gājuši bojā traģiski. Pie manis atnāca viena sieviete, kas parādīja dzimtas koku, kurā bijuši 17 vīrieši. 1912. gadā viņas ģimeni nolādēja, un lidz mūsdienām neviens no dzimtas vīriešiem nav sasniedzis 40 gadu vecumu. Viens, divi vai trīs var būt sagadīšanās, bet, ja ir vairāk, tas liek domāt par lāsta esamību,” - tā Rolands Tiltiņš.

Dziednieks Kaspars Vidovskis netic šāda lāsta iespējamībai. “Pats ar savām domām, uzskatot, ka ir uzlikts lāsts, cilvēks ieslēdz negatīvo programmu, kas var atnest nelaimes. Cilvēki maldīgi domā, ka eksistē lāsti, bet patiesībā tādu nav. Cilvēks nevar iespaidot otru cilvēku uz ļaunu. Var tikai uz labu. Ļaunajam nav tik liels spēks kā labajam.”

Nāvējošais šarms.

Daudzos gadījumos par iemeslu melnās atraitnes lāstam ir sievietes negatīvā, ļoti spēcīgā enerģētika, kas izposta partnera dzīvi. Pati sieviete pat nenojauš, ka ļaunums var nākt no viņas pašas. Bieži šīs sievietes ir ļoti skaistas, un skaistums ļauj viņām viegli pievilināt vīriešus. Apburts ar sievietes pievilcību, vīrietis pat nenojauš, cik bīstama var būt mīļotā. No sākuma viņš nepievērš uzmanību dažām veselības problēmām, kas sākas drīz pēc viņu satikšanās. Pēc tam jau parādās problēmas biznesā un saskarsmē ar apkārtējiem. Krievu psiholoģe Olga Kli-ma ir rakstījusi: “Vairākums no viņām ir izaugušas ģimenēs, kur sieva valdījusi pār viru. Šī pieredze kļūst par viņu dzīves programmu, ko viņas uzsūc reizē ar mātes pienu. Pieaugušas viņas šo modeli pārnes uz savu ģimeni. Šādas sievietes zemapziņas ietekmē sev par partneri izvēlas vājus un slimīgus vīriešus, ar kuriem vieglāk manipulēt. Zaudējot vienu, viņas nākamo meklē līdzigu.” Lai arī sieviete domā, ka viņa ir mīļa un gādīga, viņa ar savām mātišķajām rūpēm ne-, apzināti var pazudināt vīrieti. Kaspars Vidov-skis par iespējamo melno atraitņu esamības iemeslu min negatīvo karmisko programmu, kas kā aste var vilkties no paaudzes paaudzē. “Ta ir sava veida iznīcināšanas programma, kas darbojas. Šī programma var nākt no iepriekšējām dzīvēm vai arī pa dzimtas līniju. Ja kāds atrisina šo problēmu, nelaimju saite pārtrūkst, un visas likstas beidzas." Pēc dziednieka domām, cilvēka ļaunie darbi iepriekšējās dzīvēs var rezultēties šajā dzīvē.

Lai arī vairāku vīru nāves var būt tikai sakritība, dziednieks uzskata, ka, sākot vainot citus savās nelaimēs, sieviete var iedarbināt šo karmisko programmu un pati piesaukt nākamo nelaimi. “Bez iemesla šīs nelaimes nenotiek. Neviens nemirst tāpat vien, un arī vainas sajūta neparādās no zila gaisa. Ja sieviete jūtas vainīga vīra nāvē, tad ir jābūt iemeslam šīm sajūtām,” - tā Kaspars Vidovskis.

Mēs noteikti esam dzirdējuši par liktenīgajām sievietēm un sievietēm vampiem, tomēr, kā uzskata psiholoģe Ingrīda Cera, šādas sievietes neinteresē vārguļi un neveiksminieki. "Tas ir krāšņas, spilgtas būtnes, labas aktrises ar pārspīlētu dramatismu. Māka manipulēt ar cilvēkiem, tostarp vīriešiem, ir daļēji iedzimta, daļēji izkopta dzīves laikā. Viņas piesaista turīgus, veiksmīgus vīriešus, kam tādas sievietes ir kārtējā virsotne un sasniegums. Bez šaubām, vīrieši var padarīt sev galu aiz izmisuma, kad viņus izputina vai pamet, bet tas vairāk nāk no filmām un 18 -19. gadsimta vēstures. Sievietes, kas piesaista psiholoģiski vārgus vīriešus, drīzāk ir sievietes-mātes,” skaidro psiholoģe. Mātišķā tipa sievietes meklēs cilvēku, par kuru rūpēties un glābt, tāpēc iespējams, ka viņas pārdzīvos savus vīrus. Pēc psiholoģes domām, tādi vīrieši var būt ar smagām atkarībām, ļoti slimi vai ar riskantu dzīvesveidu, un tādā veidā sieviete-māte var realizēt savu nozīmīgumu. “Šādas sievietes, iespējams, neapzināti izvēlas dzīvotnespējīgus partnerus. Acīmredzot savu lomu spēlē stereotipi, proti, mēs, nespējot paciest vientulību, ikreiz izvēlamies iepriekšējam līdzīgu partneri. Svarīgu lomu var spēlēt arī nepilnvērtības komplekss. Sieviete domā: “Kam gan citam es esmu vajadzīga?! Lai arī vārgs un slims, bet vismaz es esmu pie vīra”,” teic Ingrīda Cera.

Izdzīvot sāpes.

Dabīgi, pēc šādām vairākkārtējām nelaimēm sievietes baidās uzsākt jaunas attiecības, iztiek ar īslaicīgiem romāniņiem vai piedzīvo nervu sabrukumu. Psiholoģe Inga Gaile tuva cilvēka zaudēšanu iedala vairākās stadijās. “Pirmā ir noliegšanas stadija, kad tiek noliegta esošā situācija, piemēram, “Viņš nav miris”. Tad seko dusmu stadija - zaudējumu piedzīvojušais cenšas citus vainot notikušajā. Tie var būt jebkuri cilvēki, kuri kaut kā bijuši saistīti ar aizgājēju. Var vainot arī zaudēto cilvēku, kurš atstājis viņu. Ja šajā stadijā radušās dusmas netiek izreaģētas un paliek cilvēkā, tās var sekmēt depresijas rašanos, slimību attīstību. Tālāk seko kompromisa stadija, kad cilvēks apzinās zaudējumu un sāk ar to samierināties. Kompromisa stadiju nomaina depresijas stadija. Ta ir bēdu tipiska izpausme - skumjas pēc aizgājēja. Šajā stadijā cilvēks sastopas ar spēcīgām emocijām, piemēram, vainas sajūtu. Adaptācijas pēdējā stadijā cilvēkam jāuzsāk dzīve bez aizgājēja. Cilvēks apzinās, ka nevajag piepildīt visu dzīvi ar zaudējuma sāpēm.”

Psiholoģe uzskata, ka sērojošajam ir jāsper vairāki soļi, lai atgrieztos normālā dzīvē: jāatzīst zaudēšanas fakts, jāpārdzīvo zaudējuma sāpes, jāpārorganizē apkārtējā vide bez aizgājēja, jāizveido jauna attieksme pret mirušo un jāturpina dzīvot.“ Ja zaudējums ir pārdzīvots, notiek notikuma pieņemšana, rodas iespējas turpināt dzīvot, veidot jaunas, emocionāli piepildītas attiecības. Ja bēdu process nav izdzīvots, var rasties bailes, ka jaunās attiecības arī var beigties un atkal būs jāpārdzīvo zaudējums. Neizdzīvotais zaudējums neļauj veidot jaunas attiecības un barojas no veciem notikumiem.”

Arī psiholoģe Dace Lasmane uzskata, ka sievietes, kas nesen pārdzīvojušas mīļotā cilvēka zaudējumu, sasteigti metoties jaunās attiecībās, pakļauj pārdzīvojumiem arī savu jauno dzīvesbiedru. “Līdz ar vīru nomirst arī kāda būtiska sievietes daļa, reizē ar vīru sieviete apglabā arī daļu savu cerību, sapņu, atmiņu. Vīrietis, kas ienāk ģimenē pēc tam, kad iepriekšējais vīrs nomiris, uzņemas cīņu ar ^ av*' ar ^kšumu. Jo sieva nereti enerģē-tis vēl ir kopā ar mirušo, neapzināti nespēj pārs ēgties uz jauno realitāti. Viņa vēl ir kopā ar mirušo vīru, iespējams, mīl to vairāk, jo ir ijusi ar viņu kopā ilgāku laiku... Mīlestības pi nu atmiņu ir vairāk ar mirušo vīru nekā jauno... Un jaunais vīrs neapzināti grib būt tur, kur mīlestības ir vairāk - mirušo pasaulē, atzīst psiholoģe.

Lāsta atbalstītāji par vienīgo iespējamo atpestīšanas veidu no nelaimju sērijas uz-s a^a lāsta noņemšanu pie profesionāļa, kurš nodarbojas ar šāda veida buršanām. Tādējādi ari nākamie vīri tiek pasargāti no melnās atraitnes negatīvās programmas. Tomēr visbiežāk vīrietis, ja viņš sajūt nāves auksto dvašu elpojam pakausī, izlemj pamest šādu sievieti, pabrīdinot vēl citus.

Dziednieks Kaspars Vidovskis iesaka vispirms apzināties problēmu, saprast, ka neviens cits pie tā nav vainīgs. Tas jau būs pirmais solis negatīvās programmas labošanai. Otrs, pēc dziednieka domām, ir pievēršanās augstākam spēkam. "Ir nepieciešams panākt aizsardzību no augstākiem spēkiem. Var ievērot baušļus, kas ir Bībelē. Es, piemēram, ievēroju kosmosa likumus. Ir jāsaprot, ka uz Zemes nav svarīgāku vērtību par garīgumu. Pēc tam nāk viss pārējais: ģimene, karjera, nauda,” teic dziednieks.