Svami Samarpanananda - jogs no Himalajiem.

Kas ir krīzes pamatā, kāpēc tiek šķirtas laulības, kur meklējams patiess miers? Indiešu mūks un jogs Svami Samarpanananda Sarasvati dalās savos novērojumos par laikmetīgajai pasaulei raksturīgajām problēmām.

Himalaju jogs, mūks un garīgais skolotājs Svami Samarpanananda Sarasvati ir gatavs apspriest jebkuru tematu, nemanāmi virzot sarunu biedru uz paša pateiktā uzlūkošanu nedaudz citādā gaismā. Svami veikli izmanto metaforas, epitetus, lai gan angļu valoda viņam nav dzimtā, mīl teikto ilustrēt ar gariem stāstiem un vizuāliem piemēriem. Brīžiem viņš izskatās pēc nopietna skolotāja, brīžiem iesmejas kā nebēdnīgs puika. Runājot Svami lūkojas acīs, taču skatiens ir draudzīgs un neliek kautrīgi novērsties. Kaut gan pats dzīvo askētisku mūka dzīvi un viņam nav ne naudas uzkrājumu, ne īpašumu, Svami nav no tiem garīgajiem skolotājiem, kas liek atbrīvoties no visa mantiskā, sludinot, ka materiālā pasaule ir ļaunuma sakne. Cilvēkam drīkst piederēt gan villa jūras krastā, gan zelta pulkstenis, tikai viņam jāmācās uzņemties atbildību par savu rīcību un jābūt gatavam pieņemt smago darbu un stresu, kas bieži vien iet roku rokā.

Aiziet uz neatgriešanos

Svami piedzima kādā Indijas austrumu krasta provincē, taču precīzu datumu viņš nezina - vecāki izglītības trūkuma dēļ to nespēj precīzi pateikt. Zināms vien gads -1972. - un fakts, ka tā bijusi septītā augoša mēness diena. Pirmo iespaidu par reliģiju un garīgumu Svami ieguva, kopā ar māti apmeklējot tempļus. “Indijā ir daudz ašramu un tempļu. Uz tiem devās arī mana māte, viņa bija ļoti ticīga. Es bieži gāju līdzi, un tā man radās interese, šie apmeklējumi iedvesmoja manus garīgos meklējumus,” viņš atminas. Jau septītajā klasē Svami regulāri mēģināja aizmukt no mājām un doties pie mūkiem, taču sava vecuma (viņš nebija pilngadīgs) un dažādu apstākļu sakritības dēļ vienmēr nonāca atpakaļ mājās, līdz beidzot astoņpadsmit gadu vecumā pēc universitātes absolvēšanas pameta vecāku mājas uz neatgriešanos.

Svami Samarpanananda Sarasvati devās uz Himalajiem, Rišikešu - mūsdienu lielāko un aktīvāko jogas mācību un prakses pilsētu - un kļuva par jogu. “Man nebija grūti pamest ģimeni, es zināju, ka tas ir mans ceļš. Neesmu ne ilgojies pēc viņiem, ne apciemojis - tā ir daļa no manas disciplīnas, daļa no manas dzīves,” jogs paskaidro. Tēvs pāris reižu apciemojis Svami ašramā, pēdējo reizi 2008. gadā. Arī brālis, kamēr vēl bija dzīvs, to darīja. Viņi ir sapratuši un akceptējuši manu izvēli, lotosa pozā sēdošais mūks miermīlīgi nosaka.

Dieva rokās.

Lai gan nu Svami vecāki ir pieņēmuši viņa dzīvesveidu, tas nav nācies viegli. Kad viņa mātei bijis 18 gadu, viņa zaudējusi pirmo bērniņu, to pat neiznēsājot. Tas bijis smags trieciens. Un vēlāk bijis grūti tikt pie mazuļa. “Medikamenti nelīdzēja, cilvēki jau tēvam teica, lai viņš precas vēlreiz, jo sieva nevarēšot dzemdēt bērnus, taču tēvs palika,” skaidro Svami, piebilstot, ka Indijas kultūrā ģimenēm ir |oti svarīgi piedzīvot vismaz viena dēla piedzimšanu. Māte sākusi aktīvi lūgties, un pēc kāda laika pieteicies Svarni. “Man paveicās, un es, pateicoties Dieva žēlastībai, ienācu šajā brīnišķīgajā pasaulē.

Vecākiem Svami izvēle kļūt par jogu un pilnibā atteikties no laicīgās dzīves sākotnēji šķitusi nesaprotama. “Vienīgais dēls, un tas pats aiziet," Svami piebilst. Taču viņš savam tēvam skaidrojis - ja būtu palicis dzīvot kopā ar vecākiem, iespējams, tagad jau būtu atstājis savu fizisko ķermeni. “Es nodevu savu dzīvi Dieva rokās, un viņš par mani parūpējās,” Svami teic. Pēc šādiem vārdiem vecāki kļuvuši saprotošāki. Nu askētiskais mūks irgarīgais skolotājs un guru simtiem cilvēku, viņš tiek aicināts uz lekcijām un semināriem dažādās pasaules valstis, taču paša mājās Indijā izveidojis ašramu, kurā laipni uzņem ikvienu ceļinieku un vietējo.

Ceļotāja karma.

Lielu daļu savas dzives Svami Samarpanananda Sarasvati pavada, ceļojot pa dažādām pasaules valstīm, cenšoties sniegt savas zināšanas par jogu, vēdiskajām gudrībām un ikdienišķu grūtību uzveikšanu plašākai sa-biedrībai. Viņš pabijis Eiropā, Āzijā, Amerikā, arī Latviju apciemojis jau 13 reizes un plāno to darīt atkal. Gan šeit, gan citur esmu pilnībā atkarīgs no cilvēkiem - man nav ne naudas uzkrājumu, ne īpašumu,” Svami skaidro. Latvijas organizācijas un domubiedru grupas rīko dažādus pasākumus, kuros iespējams satikt Himalaju jogu - var gan kopīgi meditēt, gan gatavot čakrām īpaši labvēlīgu ēdienu, gan apaināties par dažnedažādiem ar ikdienu un garīgo dzīvi saistītiem tematiem. “'Ia ir mana karma - būt šeit, ceļot. Tas ir tas, kas man jādara" mūks paskaidro.

Savos semināros Svami bieži runā ne tikai par meditācijām un garīgajām praksēm, bet ari par ikdienas problēmām un rūpēm. Viņš uzskata, ka viņa sūtība ir palīdzēt cilvēkiem mācīties atrast pašiem sevi - nevis ķermeni vai emocijas, bet esenci, kas ir viņos. Nav nozīmes ne tam, vai cilvēks ir turīgs, vai ģimenisks, nedz arī tam, kuru reliģiju viņš pārstāv. “Es sekoju jogu tradīcijām un pieņemu jebkuru reliģiju. Esmu laipni uzņemts gan ebreju, gan musulmaņu ģimenēs, ari kristieši man atvēruši savas durvis. Es mīlu visas reliģijas, galvenais ir Dieva esences saprašana,” Svami stāsta, uzsverot, ka viņa vadītās nodarbības var apmeklēt jebkurš.

Biežs sarunu temats Svami lekcijās ir ikdienas straujās dzīves radītais stress, kas kļuvis īpaši aktuāls pēdējo gadu laikā. “Šodien tā ir liela problēma. Mums ir daudz vajadzību, vēlmju. Lai to visu varētu atļauties, arī samaksāt rēķinus, ir smagi jāstrādā. Un smags darbs nereti iet roku rokā ar stresu,” skaidroHimalaju jogs. Svami teic, ka mūsdienās cilvēki vēlas ārkārtīgi daudz, taču viņš to visu nenoliedz, vien mudina bez nosacījumiem pieņemt ari sekas. “Lai samazinātu stresu, ir jāmazina iekārotais un jāsaprot, ko īsti gribam. Taču tas ir ļoti, ļoti grūti, un es cenšos to mācīt," piebilst Svami Samarpanananda.

Morālās izglītības trūkums

Himalaju jogs Eiropas ekonomiku nav studējis, taču pēdējo gadu laikā aktuālās naudas problēmas un krīzes cēloņus skaidro ar morālā caurspīdīguma trūkumu. “Krīzes pamatā ir korupcija, taču līdz tam ir novedusi izglītības sistēma, jo cilvēki nav izglītoti morāli, vien apguvuši faktus. Skolās ir reliģiskās mācības, bet ne garīgās. Mums pie ta ja-strādā jau ģimenes līmenī, rosina Svami.

Taču arī ģimenes jūk, laulātie bieži šķiras. Un sabiedrība to nenosoda. Svami skaidro, ka pāru attiecību izjukšana visbiežāk notiek jau iepriekš pieminēto vēlmju dēļ: "Nereti tās vienkārši nesaskan." Šķiršanos Svami neuzskata tikai un vienīgi par negatīvu, viņš piemin arī tās pozitīvos aspektus: Ja paliksim ar konkrēto partneri, mēs, iespējams, apspiedīsim savas vēlmes un vajadzības, tadejad. varam pārstāt augt un zaudēt iekšējo bnvibu.

Templis dzīvoklī

Austrumu gudrības un garīgās prakses ienāk ne tikai Latvijā, bet visā Rietumu sabiedrībā. Svami Samarpanananda to vertē pozitīvi, taču bažas rada tas, ka clveki, jogu bieži vien uztver kā fizisku vingrinājumu kopumu un spītīgi atsakās iedziļināties aiz tas stāvošajā filozofijā: “Daudzi domā, ka joga ir hindu tradīcija, taču paši pieder pie citām reliģijām, tāpēc mācībā pat neiedziļinās. Daudzi to praktizē, taču piemirst par jogas esenci.” Šādu jogas praktizēšanu viņš salīdzina ai aktīvu airēšanos laivā, kurai izmests enkurs. “Kristietis, musulmanis, ebrejs vai budists telpa taču mums visiem ir viena, vai ne? Svami retoriski jautā.

Svami ašramā jogu praktizē visos tās aspektos, sākot no fiziskajiem vingrināju miem un beidzot ar atturēšanos no gaļas, alkohola, cigaretēm un daudz kā cita, kas kaitē cilvēka apziņai un galīgajai izaugsmei - “Apceļojot pasauli un vadot seminārus, es cenšos runāt par jogu, skaidrot tās būtīnu un jēgu,” Svami teic. “Mēs, jogi, mācām apvienot ķermeni ar prātu un garu. Mācām saprast visa esenci - sevi."

Rietumu sabiedrībā populāro ceļošanu uz Indiju Svami Samarpanananda neuzska ta par modes kliedzienu. Viņš teic, ka Indijā patiešām esot garīgi un reliģiski brīvāka vide nekā lielākajā daļā valstu, kaut arī reizēm tiek sludināts pretējais. “Nu, sakiet, kāpēc lndijā uz savas zemes par savu naudu vai ce gan mošeju, gan templi, gan baznīcu, bet šeit tempļa alternatīvas jāslēpj dzīvoklī? Svami stāsta, ka Indijā pat vienā ģimenē sastopu mi dažādu reliģiju pārstāvji, un tas tiek pdm bā pieņemts, nekas netiek uzspiests. Svari ga ir brīvība. Varu apgalvot, ka Indija ir vienu no zemēm, kur iespējams būt patiesi brīvam i gan izvēlē, gan praksē," salīdzina mūks.

Meditācija pozitīvismam

Himalaju jogs Svami iesaka meditēt ik dienas, veltot šai nodarbei vismaz 20-30 minūtes. Viņš uzsver, ka tas uzlabos ne tikai veselību, bet sekmes ari garīgo izaugsmi un spēju katrā lietā saskatīt pozitīvo, kā arī atbrīvoties no stresa.

1. Atrodiet ērtu vietu un apsēdieties. Nav obligāti sēdēt lotosa pozā, bet tā, lai jums ir ērti. Ja grūti tik ilgu laiku pavadīt sēdus, varat arī apgulties.
2. Elpojiet dabiski, taču ta, lai katrā ieelpā vēders paceļos, savukārt izelpā tiktu ievilkts uz iekšu.
3. Koncentrējieties tlkai uz elpošanas procesu, aizmirstiet par visu, rūpīgi sekojiet gaisa plūsmai savā organismā. 
4. Ja meditācijas laikā redzat vizualizācijas, necentieties tās analizēt, vienkārši pieņemiet tās kā pašas par sevi saprotamas. Nenovirzieties no galvenā uzdevuma - sekošanas elpai.
5. Pēc meditācijas lēni atveriet acis un izkustiniet katru ķermeņa daļu. Sajūtiet, kā rodas enerģija un aktivizējas enerģētiskie centri.